20., 21., 22. septembris Miķeļi – Apjumības; sākas Dievaines – Veļu laiks

2809
Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, kad dilstošā saule nonākusi pusloka viduspunktā un diena un nakts ir atkal vienādā gaŗumā.  Ziemeļu puslodē pēc Miķeļiem saule mazāk apspīd zemi, dienas kļūst īsākas un naktis gaŗākas.  Latviešu teiksmā par Sauli tas attēlots ar Saules meitas noslīkšanu avotā:  gaisma iet mazumā, jo Saule bēdās par meitu staigā noraudājusies.
Līdzīgi citiem saulgriežiem latviešu gadskārtā, arī Miķeļi atzīmēti ar svinībām.  Tomēr Miķeļu svinēšanai izveidojies īpatnējs paplašināts apjoms, iesaistot tajā arī ražas novākšanas izdarības, jo pirms Miķeļiem parasti nobeidzas visi ražas novākšanas darbi.  Dainas un ziņas no tautas mutes liecina, ka latvieši rudens ražas novākšanu atzīmējuši ar svinībām, kuŗās daudzināts Dievs, Māra, Miķelis, Jumis, saimnieki un darbinieki.  Šīs svinības sauktas par Apjumībām, un tās notikušas Miķeļos, t.i., rudens saulgriežos.  Miķeļiem – Apjumībām tūlīt seko Dieva dienas, Dievaines jeb Veļu laiks.  Tad pēc Apjumību priecīgām un jautrām svinībām, Miķeļu tirgus skaļuma un līgavu derībām iestājas klusais Veļu laiks, kad sētā aicina mirušo piederīgo veļus un sagatavo tiem svinīgu mielastu.

vairāk lasi:

http://www.dievturi.lv/MIKELI.htm

http://www.marasloks.lv/public/?id=97&ln=lv

http://www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/mikeli.htm

http://folklora.lv/skola/apjumibas.shtml

1 COMMENT

LEAVE A REPLY