Gaidot XVI Starptautisko masku tradīciju festivālu , publicējam video apkopojumu par Latviešu maskošanās tradīciju.
http://www.draugiem.lv/dzivotprieks.lv/
RUDENS PERIODA MASKU GĀJIENI
Rudens sezonālajā ciklā zemkopības kontekstā iezīmējas kā ražas novākšanas periods. Rudens saulgrieži, kas tiek svinēti kā apjumības, appļāvības vai rudenāji, iezīmē ražas novākšanas beigas, bet
kulšana turpinās līdz Mārtiņa dienai, kas tiek uzskatīta par rudens beigu un ziemas sākuma dienu. Tautas reliģiskajos priekšstatos šis ir arī Veļu jeb Dievaiņu laiks, kad mirušo gari nāk ciemos pie saviem piederīgiem, lai mielodamies pie rudens bagātības, nestu svētību arī nākamam gadam.
Uz šo periodu attiecināmā maskošanās tradīcija visbagātāk saglabājusies Vidzemes novadā. Maskotie ļaudis tikuši saukti par vecīšiem, vakara vecīšiem, Mārtiņu večiem, Mārtiņu vecīšiem, maskarātiem, maskerātiem, Mārtiņa bērniem, Mārtiņu bērniem, Mārtiņbērniem, Mārtīna bērniem, Mārtiņu ubagiem, Mārtiņu nabagiem, Mārtiņiem, spalvainajiem Mārtiņiem, maskiem. Vitrupē iešana vecīšos sākusies jau Miķeļa dienā (29. septembrī). Gājieni, kas notikuši Veļu laikā, bijuši klusāki, tiem bijis arī vakarēšanas raksturs, dominējušas antropomorfās maskas.
„Agrākos laikos maskarāti uzskatīti kā svētības nesēji. Tāpēc katrās mājās viņi bijuši gaidīti viesi un uz labāko tikuši saņemti. Ja kādas mājas neapmeklējuši maskarāti, tad tai gadā tur svētība nebijusi gaidāma ne pie sējumiem, ne pie lopiem”. (LFK 1640, 7644 — Jaunpiebalga)
VECĪŠI
Vecīšos iet Veļu laikā Vidzemes ziemeļrietumu apvidos, arī Sēlijas Secē un Kurzemes Kolkā.
„Uz viņu sejām reti saskatāmi kvēpi, arī skrandainu drēbju tiem nav. Viņi ģērbušies gaiši. Viņi nestaigā no mājas uz māju, bet visu vakaru pavada vienās mājās, kur dejojuši un dziedājuši. Dziesmas bijušas stipri īpatnējas. Vairākas reizes atkārtojušies vieni un tie paši teicieni. Šo dziedāšanu vadījušas īpašas vecenītes, kuras šai lietā bijušas stipri veiklas, bet toties cieši glabāja šo mākslu, lai arī citi tā nemācās”. (LFK 549, 205 — Sece)
„Šie vecīši izturas klusu un nav sajaucami ar trokšņainajiem budēļiem”. (LFK 702, 64 – Vitrupe)
„Ar kažoku ļaunajā pusē, ar žagaru bunti padusē Pa mājām apkārt iet, danco un bērnus drusku iebaida. Viņiem pasniedz biezu putru ar gaļu, ko uz krāsns viņiem glabā, lai ķemmē cik uziet”. (LFK 702, 64 – Skulte, Dunte, Ķirbiži, Vecmuiža, Kolka)
MĀRTIŅBĒRNI
Mārtiņos (10.novembrī, agrāk šo dienu noteica pēc Saules un Mēness kalendāra) vai Mārtiņu priekšvakarā tikai vīrieši pārģērbjas un iet no mājas uz māju dzīt Mārtiņu.
„Kaklā kulīte, kurā mājasmāte likusi iekšā vai nu cūkas, zoss vai vistas kājas” (LFK Bb 36, 45 – Burtnieki), arī karašas, ceptu gaili, cūkas ausi (Rūjiena).
„Apvelk kažoku ar spalvu uz ārpusi, apsien salmu vītni ap vidu apkārt un tad iet saimnieci kult, lai cūkausi, karašu ar kaņepēm dod”. (LFK 17, 1496, 18 –Terneja)
„Bieži gadījies, ka vienam otram seja bijusi iztaisīta pakausī, un viņš tad nācis atmuguriski istabā”. (LFK 1640, 7375 – Rūjiena)
„Jaunie danco ar tiem vietējiem. Vecie, tie kules nesēji, visādi jokojas, ķēmojas, dzied, lūdzas, kuļ bērnus, saimniekus un citus ar bērza rīkstēm. Prasa bērniem pātarus un liek grāmatu lasīt, kad nemāk, tad dod žagarus. Saimniece dod izvārītu gaili un plāceni; par to jāpateicas, jāvēl laimes, jānolamā vanagi, tad cāļi padodas. Ja nelaiž iekšā Mārtīna bērnus, tad nolamā saimniekus”. (LFK 137, 310 — Ipiķi)
„Liepnā Mārtiņbērniem promejot dāvināja ne tikai ēdamo, bet arī cimdus un zeķes. Ja Mārtiņtēvs aizejot lauž sētas zediņus, tad govis lauzīs ragus un kājas”. (LFK 1640, 5470 — Liepna)
„Ja Mārtiņtēvs aizgāja dziedādams, tad bērni raudās un būs nemierīgi”. (LFK 1640, 5471 — Liepna).
KATRĪNAS BĒRNI
Katrīnas dienā (25.novembris) sievietes pārģērbjas par Katrīnas bērniem, Katrīnas ubagiem vai Baltajiem Katriņiem un dzen Katrīnu, par ko dabū ēdamas lietas, vilnu un linus.
„Meitas uzvelk vīriešu baltu kreklu uz savu virsū, apjož ap vidiem sarkanu jostu, attaisa matus vaļām, apliek vīriešu cepures galvā. No aitādas maskas, rijkūlēju cepures, ar ogli nosmērētas sejas. Vazājas no vienām mājām uz otrām. Kas aiztika, tos izpēra ar žagaru bunti (Vitrupe).
„Skrej pa durvīm lēkdamas iekšā un gaiši uzdzied: “Oplecu, oplecu poliski dancot. Vēl mākam, vēl mākam leitiski dancot”. (no “Ziņas un stāsti”)
Rancāne, A. Rudens perioda masku gājieni //Latviešu tradicionālo masku izstāde “Starp divām saulēm”. Sast. A.Rancāne. Rīga: Latvijas Folkloras biedrība, 2014. 13.-18. lpp.
www.folklorasbiedrība.lv
