Kādā valodā domā bērns?

1880
ATKLĀJUMI // Kārlis Ulmanis
KĀRĻA ULMAŅA INTERNETA UNIVERSITĀTE

Pirms kāda laika Feisbukā, kur uzdodu īsos jautājumus, uzdevu jautājumu (arī pats sev): kādā valodā domā bērns? Pašreiz esmu nonācis pie tā, ka bērns domā zīmēs. Kas interesanti – pieaugušais domā līdzīgi, tikai nevis zīmēs, bet zīmju valodā. Interesants ir fakts, ka domājot mēs dzirdam balsi, bet nedzirdam skaņu. Domu neuztveram caur ausīm. Doma tiek uztverta citur. Es, piemēram, pašreiz domāju latviešu valodā. Valoda ir zīmju sistēma. Piemēram, vārdu “BIKSES” veido zīmes no Latīņu alfabēta jeb burti – B, I, K, S, E, S. Atsevišķi šīs zīmes maz nozīmē, bet, saliekot kopā, tās iegūst saturu. Es uzskatu, ka domai nav valodas. Es uztveru zīmju kopumu, un smadzenes to pārtulko man zināmā valodā, atspoguļojot katru vārdu, arī “BIKSES”, kā personīgās pieredzes un zināšanu kopumu. Man “BIKSES” nozīmē: apģērbs, Ulmaņbikses, audums, dažādas krāsas, ērti, koši, piegriezne, vīles, birka. Kādam citam, iespējams, tas nozīmēs tieši to pašu, tikai “Ulmaņbikses” aizvietos vārds “džinsi”, jo viņu dzīves pieredzē nebūs bijusi saskare ar Ulmaņbiksēm.

Līdzīgi ir ar zvaigznēm. Varam uztvert zvaigznes atsevišķi, pa vienai, kā burtus, bet, skatoties uz zvaigznēm kā kopumu, atrodam šajā sistēmā Lielos griezos ratus utt. Gluži tāpat strādā arī prāts, smadzenes. Ar neironiem, neironu ķēdēm un impulsiem. Pats neirons neko daudz neizsaka, tas ir kā burts (zīme), bet, ja veidojas impulss (sadarbība starp neironiem), izveidojas nozīme (kā vārds). Rupjš piemērs: velosipēda vadīšana. Ar laiku braucam ar to automātiski, nedomājot, kur likt rokas, kā turēt līdzsvaru, kā jābremzē utt. Tieši tāpat ir ar vārdu. Ar laiku jau vairs nedomājam, kā mācījāmies šo vārdu. Kaut vai vārdu “Bikses”. Izdzirdot to, jau automātiski reģējam un asociējam šo zīmju kopu, balstoties uz savām zināšanām un pieredzi . Interesants ir brīdis, kad citā valodā tieši tāds pats vārds nozīmē ko citu. Piemēram – “OGRE”.  Dažādās valodās tam ir atšķirīgas no-zīmes. (Ar uzsvaru uz zīmes.) Atsevišķās zīmes izmantotas tās pašas – O, G, R, E, tikai valoda rada citas asociācijas. Ko tas nozīmē? Piemēram, 28 gadu laikā cilvēks ir dzirdējis vārdu “OGRE” 2000 reizes, zinot, ka tā ir “pilsēta, vieta, 40 km attālums no Rīgas”. Laika gaitā neironu ķēde nostiprinājies kā impulss, ka vārdam “OGRE” jānozīmē “pilsēta utt.”, taču pēc šiem 28 gadiem, uzzini, ka citā zīmju sistēmā jeb angļu valodā šis vārds (zīmju kopums) nozīmē “BRIESMONIS”. Protams, ka jauno vārda nozīmi ir grūtāk iemācīties, ja smadzenēm visu laiku ticis teikts, ka “OGRE” ir “pilsēta utt.” Tagad, kad prāts zina divas valodas, kā reaģēt un ko domāt, izdzirdot šo pašu vārdu “OGRE”? Un kas ir, ja atklājas, ka 1000 valodās (programmās) viena un tā pati zīmju kombinācija nozīmē ko citu?

Bērnam, kurš savu neironu ķēdes impulsu vāŗdam “OGRE” ir nostiprinājis tikai 15 reizes (piemēram), protams, ir vieglāk iemācīties (ieinstallēt) dažādas valodas. To lieliski atspoguļo arī šis video, kur velosipēdam tiek pamainīta stūres un rata griešanās –

Nonākot pie virsraksta jautājuma – bērns redz zīmes. Redz “burtus”. Dzird tos un jūt, vēl neiemācīts asociēt zīmju kopas ar cilvēku radītu zīmju sistēmu – valodu. Uzskatu, ka doma nesastāv no Arābu cipariem vai Latīņu burtiem. Tas jau pasaka priekšā, ka Arābi un Latīņi ir izveidojuši sistēmu, ar kuras palīdzību var tulkot domu. Tas liek domāt, ka doma ir frekvence. Tas arī liek domāt, ka liela daļa telpas ir tikai ilūzija, ko  ir radījis pats cilvēks, jo vienlaicīgi vārds (zīmju kopums) “OGRE” var nozīmēt to, ko gribam. Piemēram – konfektes. Tikai, tāpat kā starp neironiem, arī starp cilvēkiem vēl jāiemāca šī jaunā nozīme, jo impulss, automātiska reakcija ir nostiprinājusies gadiem ilgi. Tāpat kā zināšanas. Zināšanas ir atkārtošana. Es savam dēlam bez problēmām varētu iemācīt, ka OGRE nozīmē konfekte. Ko tas nozīmē? Bērns redz pasauli līdzīgi kā matriksā un datorā – 0 un 1. Laika gaitā paši iemācām, ka, piemēram 00011101001 zīmju kopums nozīmē “Konfekte”. Tāpat varam iemācīt, ka viens un tas pats kopums nozīmē “Gludeklis”. Tas liek domāt, ka sevi un telpu sev apkārt programmējam paši.

Zīme = kods = burts. Vārds ir programma. Valoda ir sistēma.

Priecīgākai dienai iesaku uzlikt šo dziesmu :)

 

P.S. Vislabākais, ka neesmu pirmais un pēdējais, kas par šo raksta. Un tas arī nav vienīgais veids, kā šo visu aprakstīt. Un šī ir tikai teorija. Jāsaka godīgi – es arvien biežāk sāku to praktizēt – un daudz kas izdodas :)

P.S.S. Teicienu – “Bērni zina visu” noteikti  ir dzirdējuši daudzi.

LEAVE A REPLY