1 COMMENT

  1. Senču mantojums gandrīz visiem latviešiem ir tikai daļēji, nepilnīgi saprotams vai vispār nesaprotams, jo simboli nav atšifrēti un saprasti. Simbols nav tēls.
    Latviskais ir neliels pielikums pie vispārcilvēciskā, zināma vispārcilvēciskā modifikācija. Tādēļ jautājums nav tik daudz par to, kā kļūt par labāku latvieti, bet gan par to, kā kļūt par labāku cilvēku latviskā veidā. Tas ir, veidā, kas latviešiem ir vispiemērotākais. Tomēr uzsvars ir uz “labāks”, un nevis uz “latvietis”.
    “Praktiskā latvietība” tomēr ir ļoti neskaidri formulēts jēdziens.
    Arī šajā uzrunā, tāpat kā Jāņa Vītola uzrunā ir jūtams teorijas (būtībā prāta jeb apziņas, kas prasa intensīvas studijas un pārdomas) nonicinājums, tomēr atziņa ir viens no svarīgākajiem faktoriem cilvēka attīstībā. Piemēram, ja nezina rituālu simbolisko saturu, tad mēģina piedēvēt tiem maģisku jēgu, bet tie ir maldi. Maģija balstās uz ļoti skaidru tā apzināšanos, ko dara, un domas koncentrāciju. Ja tas nav, tad nekādas maģijas arī nav. Es līdzšinējo latvietības kultivēšanu uzlūkoju drīzāk kā tādu arhaisku šovu, kam pamatā ir tieksme būt kopā un gūt prieku. Un nevis gūt atziņas vai iet apzinātu reliģisku ceļu.

LEAVE A REPLY