Nesaprotu radikālo vegānismu un veģetārismu. Visi esam uzturā lietojami.

1277

Jo ilgāk ir pieredze dzīvot laukos un vērot dabā notiekošos procesus, saskatot dažādas likumsakarības, jo vairāk neizprotu radikālā vegānisma un veģetārisma uzskatus un cīņu pret kustīgu dzīvības formu patērēšanu uzturā un to saražoto produktu.

Arī starp maniem draugiem lēnām sāk izplatīties radikalizācijas līmeņa uzskati par to, ko drīkst vadīt cauri gremošanas sistēmai un ko vadot, sabojāšu savu karmu desmit paaudzes uz priekšu. Sākums daudziem ir ļoti vienkāršs – mērķis iepazīt un uzzināt ko jaunu, atklājot jaunumus par sevi un savu ēdienkarti. Taču daļā gadījumos ar laiku, tie pāraug jau stingrākos uzskatos, līdz tas izveidojies kā augonis, kas liek ignorēt elementārus jautājums, līdz brīdim, kad visi tie, kas lieto uzturā gaļu, tiek saukti par [brīva vieta jūsu vārdam].

Manuprāt, ir diezgan skaidrs, ka uzturs ir vajadzīgs galvenokārt divu iemeslu dēļ:
1) lai varētu uzņemt elementus un vielas, nodrošinot sava organisma un ķermeņa būvniecību, veidojot tā daļas un formu
2) lai varētu saņemt ķermenim vajadzīgo enerģiju, tā uzturēšanai

Attiecīgi – katram organismam ir gremošanas sistēma vai kāda cita sistēma, kas Dabas dizainēta ir izveidota, lai varētu nodrošināt šīs divas nepieciešamības. Arī no fizikas viedokļa ir skaidrs, ka daļiņu skaits Visuma telpā ir konstants un jaunas neveidojas. Tas nozīmē – man ir jāpatērē jau Visumā esošās daļiņas, lai uzbūvētu savu fizisko ķermeni. Līdz šim Daba to arī ir paredzējusi – no zemes Tu nāc, par zemi Tu paliec. Augs iznes vajadzīgos elementus no zemes, kurus mēs varam patērēt tālāk, lai Daba spētu būvēt vēl sarežģītākus organismus – kukaiņus, bites, putnus, mežacūkas un cilvēkus. Bet vai Daba ir paredzējusi cilvēka organismu būvēt tikai no augu valsts izejvielām? Ja tā būtu, cilvēku zarnas nebūtu paredzētas attiecīga garuma, lai spētu uzņemt, jeb precīzāk – fermentēt gaļu, lai no tās gūtu labumu. Tieši tapēc govij ir 12m zarna ar spēju gūt labumu no zaļas zāles ēšanas, kamēr ievadot zāli mūsu gremošanas sistēmā, labums nekāds, jo zarnu garums un, visticamāk, arī kunģis, nav piemērots, lai sekmīgi zāle tiktu sadalīta elementos un molekulās, kuras uzsūktos mūsu ķermenī un pa asinsvadiem tiktu aizgātātas uz vajadzīgo «laboratoriju», lai to izmantotu enerģijas ražošanai vai jaunu vielu, piemēram – hormonu, izveidošanā, kas attiecīgi veido jau citus organismus – šūnas utt. Cilvēka gremošanas sistēma ir ļoti līdzīga cūkai. Cūka ir visēdājs. Es uzskatu, ka cilvēks arī ir visēdājs, citādi no gaļas lietošanas uzturā, mūsu organisms nespētu gūt nekādu labumu, līdzīgi kā ēdot zāli. Daba ir paredzējusi, ka cilvēks var pārtikt no gaļas. Pat zīlītes ir Dabas dizainētas, lai tās spētu ziemā, sev par labu, patērēt gaļas produktus.

Neapšaubāmi – var gūt daudz labumus arī, lietojot uzturā tikai augu valsts izcelsmes dzīvības formas, taču cik zinu – vitamīni «K, E, D, A» ir vajadzīgi, lai pilnvērtīgi nodrošinātu mūsu organisma sekmīgu funkcionēšanu un šie vitamīni ir taukos šķīstoši. Manuprāt, argumenti, par to, ka cilvēks nav domāts, lai lietotu uzturā citu kustīgu dzīvības formu, neiztur pat primitīvu kritiku.

Otra lieta – emocionālā. Šī kārts arī tiek bieži spēlēta. Nesen redzēju bildi, kurā ir smuks jērīņš un cilvēka (visticamāk vegāna) pierakstīts teksts – «Es neesmu ēdiens. Avokādo ir. Ēd avokādo».
Nedaudz atkāpe – kā klasiskā mūzika, tiek prasīts jautājums no radikāliem uzskatu pārstāvjiem – «vai es būtu gatavs apēst sievasmāti», ja reiz es uzturā lietoju gaļu. Tieši tāda paša emocionālā apsvēruma dēļ kā veģetārietis vai vegāns vispār atsakās no konkrētām vispārīgām līdzībām attiecībā uz dzīvābas formām un uztura, es savus radiniekus un mīļdzīvniekus nevaru patērēt uzturā, kamēr krokodils un lauva – mierīgi mani un sievasmāti ar gardu muti notiesātu. Un viņi to varētu izdarīt tieši šī emocionālā apsvēruma dēļ  – ka starp viņiem un mani un sievasmāti emocionāla cieša saikne nebūtu izveidojusies. Vai visas lauvas ēd visus cilvēkus? Paskatieties internetā – lauva ir tipisks gaļēdājs (cilvēks ir visēdājs, lūdzu nejauciet šīs divas lietas kopā), kur Daba ir to radījusi pārsvarā svaigas gaļas patērēšanai, lai spētu savu organismu veidot un uzturēt.

[pauze interneta apskatei, kur lauvas draudzējas ar gaļas gabaliem].

Jā – precīzi, tās lauvas, kurām ir emocionāla saikne izvedojusies starp citiem gaļas gabaliem, jeb klasiskiem lauvas pārtikas produktiem, neēd to. Protams, ir gadījumi, taču tie neatsver visus. Turklāt, lauva arī neēdīs savu sievasmāti. Tapēc šī, sievasmātes kārts, neiztur kritiku un pat ir ļoti nekorekta un greiza. Es ļoti labi saprotu tos, kuri nespēj lietot uzturā gaļu dēļ emocionālā aspekta. Un pilnībā to atbastu. Bet tapēc nesauc mani par cietsirdīgu slepkavu, jo esi sisīts. Uz jebkura sisīša fona ir viegli izskatīties pēc cietsirdīgas slepkavas.

Atgriežoties pie jēra. Jērs ir ēdiens. Es esmu ēdiens un avokādo ir ēdiens. Ja nepiekrīti, ka Tu neesi ēdiens – droši peldies starp piraņām, krokodiliem un haizivīm. Droši samīļo balto lāci un mežā starp izsalkušiem vilkiem pastaigājies. Viņi ne tikai nogalinās Tevi, bet arī apēdis. Ja ne viņi – tad tārpi un baktērijas gan, protams, ja vien nebūsi nomiglots vai nosmērējies ar propolisu. Visi mēs esam pārtika, tieši tāpēc, lai no manis, kad dvēsele atstās manu ķermeni, spētu jaunās dzīvības formas būvēties. Enerģija ir konstanta un elementi arī, mainīgas ir tikai proprocijas un formas – attiecības. Taču kas ir tas, kas mūs kā ēdienus atšķir? Viens apgalvojums – augiem nav dvēseles, kamēr kustīgiem ir. Es negribētu līdz galam tam piekrist. Dabā ir skarbi likumi – izdzīvo gudrākais un stiprākais. Tādi noteikumi ir gan kustīgām dzīvības formām, gan nekustīgām dzīvības formām. Protams – atceraties – augs, koks, jebkuršs dārzenis ir dzīvs. Tam piemīt apziņa un misija – tiekties augt pēc iespējas labākam, lielākam un produktīvākam, lai izdzīvotu un dzīvotu. Auga un mans sākums ir identisks – sēkla. Auga sēkla nonāk uz milzīgas olšūnas – planēta Zeme, mana sēkla nonāk uz mātes dzemdē esošas olšūnas. Abos gadījumos tā ir vieta, kur sēkla sāk savu būvniecības ceļu, kur olšūna palīdz pievadīt sēklai vajadzīgos ķieģelīšos, lai tās misija sāktu īstenoties. Gan sperma kulē, gan sēkla maisā neko nesāks darīt! Gan spermai un auga sēklai ir zināms kods, par ko tā taps un kādos apstākļos tā sāks savu misiju. Gan manai, gan auga sēklai ir vajadzīgi pamata elementi – ūdens, skābeklis un minerālvielais, lai spētu uzbūvēt sākot ar savu skeletu un beidzot ar ādu. Nekādas atšķirības. Turpinās tas viss ar to, ka māte sargā manu sēklu, lai tā būtu gatava uzsākt patstāvīgu dzīvi, tā pat, kā augam ir svarīgi rūpēties par savām sēklām un to gatavību, lai tās spētu uzsākt patstāvīgu dzīvi. Visi procesi, notikumi, sākot ar piedzimšanu, augšanu un miršanu, man un augam notiek identiski. Arī augam ir hormoni, kas to veido. Arī augs apzinās apkārtni un arī augs izmanto apkārtni sev apkārt. Viņš ir tik pat dzīvs cik es. Šeit ir raksts par koku draudzību, kur skaidri var novērot to, cik ļoti labi koki zin, kur atrodas tā kaimiņš veidojot savus zarus, lai otram netraucētu, bet pietiekoši, lai pats spētu izdzīvot – Koku draudzība.  Vēl vairāk – nekustīgie organismi ir spējīgi sazināties savā starpā, caur sakņu un mikorizas sēņu sistēmu. Ir veikti eksperimenti ar tomātiem, kuri ir nodalīti gaisa telpā – bet vienoti augsnē. Uz viena tomāta tiek izsmidzināta tam kaitīga viela, bet pēc mirkļa – otrs sāk darbināt savu imūnsistēmu, lai laicīgi aizsargātos no šī kaitēkļa. (vairāk – kā tomāts komunicē izmantojot mikorizu) Ko tas nozīmē? Daba ir paredzējusi arī augam imūnfunkciju un aizsardzības mehānismus. Tas liek domāt tikai vienu – auga uzdevums ir tāds pats kā mans – tiekties uz pilnību. Vai tiešām augs darbina imūnsistēmu, tikai tāpēc, lai netiktu par uzturu kādam kukainim, bet kļūtu par uzturu cilvēkam? Vai tiešām, tas sevi tik ļoti sargā, lai apēstu to kāds cits? Es domāju, ka tas ir vairāk kā blefs. Augs tiecās būt pilnīgs, izveidot sēklas un reproducēt sevi. Tā pat koks neaudzē sevi un neaizstāv sevi, lai kļūtu par labu būvmateriālu. Vēlviens, jau pop līmenī kļuvis pētījums, kurā augs reaģē arī uz skaņām un spēj attiecīgi rīkoties, laisevi pasargātu no apēšanas.

Jā – pasargātu sevi no apēšanas! Tā pat, kā es cīnīšos pret vilku, lai netiktu apēsts, cīnās arī augi. Jā, augam ir mazas izredzes uzvarēt, ja ir tāds pretinieks kā es, tā pat, kā man būtu mazas izredzes satiekot grizlijlāci.

 

Tapēc – lūdzu nemāniet sevi un citus. Mani sīpolloki un kreses salāti uz palodzes, tiecas pēc saules un spēj diennakts laikā mainīt savu virzienu tiecoties uz sauli, ja tiek nomainīta tā atrašanās vieta, lai izdzīvotu, uzņemtu vajadzīgos elementus sevis būvēšanai un saņemtu enerģiju un uzturētu savas sistēmas. Tapēc puķes veras pa dienu vaļā un vakarā ciet. Visi cenšas izdzīvot un sevi reproducēt! Protams ir augi, kurus daba ir apzināti veidojusi, paredzot apēšanas risku, jau laicīgi nodrošinot izturīgas sēklas uz potenciāli apēdamās daļas (piemēram – zemenes), lai tās spētu izdzīvot mirkli, kurā pavada zarnās un tiktu veselas izvadītas cauri gremošanas sistēmai.

Man garšo veģetāri ēdieni, man garšo vegāniski ēdieni, man garšo gaļas ēdieni, man patīk ēst sauli un dzert ūdeni, man patīk interesēties par dažādām kultūrām un tās tērēt, tai skaitā arī garīgām. Bet sūdi parasti sākas brīdī, kad kāda no šīm kultūrām tiek iecelta svēto kārtā automātiski pārējās noniecinot, padarot bezvērtīgās un viegli iznīcināmas.

Lai līdzsvars un saprāts valda pār jūsu ķermeni, prātu un emocijām, nodrošinot pilnīgu enerģētiku jūsu organismam!

P.S. Ja Tu esi veģetārietis vai vegāns, kas cīnas pret industriālo gaļas lopu audzēšanu – lieliski, bet tad lūdzu neliekuļo un neturi mājās mīļdzīvniekus, kurus Tu baro ar industriālo gaļas lopu barību. Paskaties, kas raksīts uz sausās un slapjās barības.

2 COMMENTS

  1. Sveiki!
    Esmu vegāns, kam rūp ne tikai ētika, bet arī zinātne un sakarīga argumentācija. Vēlējos pakomentēt tikai dažas no lietām, ko uzrakstīji:

    1) “vai Daba ir paredzējusi cilvēka organismu būvēt tikai no augu valsts izejvielām? (..) govij ir 12m zarna ar spēju gūt labumu no zaļas zāles ēšanas, kamēr ievadot zāli mūsu gremošanas sistēmā” – domāju, ka šeit ir pārpratums. Augu valsts pārtika taču nenozīmē tikai ZĀLI. Ir augļi, dārzeņi, ogas, sēklas, sakņaugi, pākšaugi, lapu dārzeņi utt utjp. Tie satur daudz mazāk celulozes nekā zāle, tādēļ nav vajadzīgs tik garš zarnu trakts kā ZĀLĒDĀJIEM. Augēdāji, tostarp vegāni pārtiek ne tikai no zāles :)

    2) “Cilvēka gremošanas sistēma ir ļoti līdzīga cūkai. Cūka ir visēdājs. Es uzskatu, ka cilvēks arī ir visēdājs” – te nu mūsu uzskati/zināšanas sakrīt.
    Bet diemžēl ne īpaši tālāk, kur rakstāt “Daba ir paredzējusi, ka cilvēks VAR pārtikt no gaļas.” (izcēlu “var” ar lielajiem burtiem). Cik saprotu, ar vārdiem “Daba ir paredzējusi” ir domāts, ka “evolūcijas ceļā cilvēka organisms ir pielāgojies”. Tam var piekrist tikai tad, JA ignorējam, ka cilvēks atšķirībā no pārējo sugu dzīvniekiem gaļu praktiski nekad nelieto tādu, kāda tā ir – termiski neapstrādāta, vieglākai sagremošanai zarnu traktā, kas ar jēlu gaļu (un tai komplektā Dabiskos apstākļos nākošajām baktērijām utt) diez vai īpaši labi tiktu galā.
    Turklāt – pat, ja izrādītos, ka cilvēka organisms VAR tikt galā arī ar jēlu gaļu, no tā automātiski neizriet, ka mums tas jādara – sagremot kuņģis VAR arī jūras putas vai sapuvušus kāpostus (utt), bet diez vai kāds secina, ka tātad mums to jāēd. “VAR” nozīmē iespēju izvēlēties, pielāgot savu uzvedību situācijai, iespējām, vērtībām.

    3) K, E, D, A – vai tad augu tauki jeb eļļas neskaitās tauki un tajās vitamīni nešķīst?

    4) “Emocionālā lieta” – vegāni to sauc par ētiku. Vai Jūsu attieksmi pret līdzcilvēkiem, pārējiem cilvēkiem un citu sugu būtnēm nosaka tikai emocijas vai tomēr arī kādi racionālāki saprāta apsvērumi? “Homo sapiens” vārdā ne velti ir iekļauta norāde uz saprātu.

    5) “Visi procesi, notikumi, sākot ar piedzimšanu, augšanu un miršanu, man un augam notiek identiski. (..) Arī augs apzinās apkārtni un arī augs izmanto apkārtni sev apkārt. Viņš ir tik pat dzīvs cik es.” – Šai tēmai esmu sekojis jau vairākus gadus un neviens izglītots biologs tādas lietas neapgalvotu. Jā, pastāv dažādas līdzības un atšķirības starp dzīvības formām ir lielā mērā graduālas, pakāpeniskas un starp augiem tiešām notiek impulsu apmaiņa, bet respektablos, zinātniskos pētījumos neiroloģija skaidri parāda, ka nervu sistēma, spēja just utt. lielai daļai dzīvnieku (īpaši zīdītājiem un putniem) ir nesalīdzināma ar augu organismiem. Pašreizējie pētījumi par augu “justspēju” nepavisam neliecina par līdzību dzīvnieku spējai just.
    Bet interesantā kārtā – pat pieņemot, ka augi jūt tikpat izteikti kā cilvēki un pārējie dzīvnieki – lai vienlīdz veselīgi un barojoši pabarotu vegānu un nevegānu, tie, kas lieto dzīvnieku produktus nodara daudzkārt lielāku “pārestību” augiem. Kāpēc?
    Jo lai saražotu 200 g gaļas vai puslitru piena, tiek “nomocīti” un “nogalināti” daudz daudz vairāk augi, nekā tad, ka tādu pašu daudzumu olbaltumvielu, šķiedrvielu, vitamīnu utt. uzņem vegāns ēdot augus.

    P.S. Paldies par centieniem saglabāt labu Enerģētiku un Cieņu!

  2. Sveiks Kursi! Šīs ir manas pārdomas un novērojumi par dabu sev apkārt un konkrēti komentāri nevis par vegānismu, bet par radikālo vegānismu uzdodot sev un citiem jautājumus, kas tver plašāku skatu uz apkārt notiekošo. Un prieks par Tavu komentāru! Turpinot diskusiju un domas – lūk manas atbildes uz Taviem jautājumiem –

    1) Es minēju konkrēti zāli, ar to nedomājot, ka vegāni pārtiek no zāles, bet domājot to – kādi ir dabā esoši organismi, kas ir paredzēti, lai kaut ko pārstrādātu. Un šoreiz – lai pārstrādātu zāli vajag ilgstošāku fermentācijas laiku + iespējams arī kādus īpašus fermentus un vairākus kunģus, kas nozīmē, ka man, lietojot uzturā zāli, kā cilvēkam – labums ir ļoti mazs, lai gan tā veidota no līdzīgiem ātomiem un molekulām, kā cita – uzturāmā lietojamā zaļbarība. Zāli cilvēks nevar lietot uzturā sev labvēlīgi, bet cilvēks var gūt labumu ēdot gaļu, dārzeņus, ogas, sēklas, sakņaugus, pākšaugus, lapu dārzeņus utt., kas visi ir dzīvi organismi. Tas ir arguments, kapēc, manuprāt, cilvēks ir paredzēts, lai varētu pārtikt arī no gaļas (bet nepārfrāzē lūdzu – nesaku, ka obligāti, saku, ka Daba ir uzbūvējusi cilvēka organismu, lai no tās varētu gūt labumu, paredzot vajadzību no tās pārtikt. Arī vēsturē, man grūti iztēloties, kā cilvēks ziemeļos varētu pārtikt tikai no augu valsts produktiem. Otrs – dzīvnieku izcelsmes produkti, ziemeļniekiem nodrošina arī tauku kārtu, lai organisms varētu spējīgāk, tērējot mazāk enerģijas, uzturēt vajadzīgos 36,6 celsija grādus. Tieši tā pat kā zīlītes spēj pārtikt ziemā no gaļas – nejau tā pat vien, bet ar iespēju – izdzīvot, kamēr citiem putniem ir iespēja migrēt, vai citiem ir iespēja ieslīgt letarģiskā miegā, lai izdzīvotu, citiem, kuriem nav šīs iespējas – ir iespēja patērēt apkārt pieejamo uzturu.)

    2) Gribu redzēt kā jūs bez termiskas apstrādes lietosiet uzturā pupas, zirņus, griķus, rīsus. Šī tēma vairāk attiecināma uz svaigēdājiem, kas jau ir cita nozare, kas arī mēdz būt radikāla. Tieši tā – es minēju, ka Var, tas nenozīmē, ka obligāti no tās ir jāpārtiek, bet mana pieredze ir tāda, ka mēdz būt komentāri no radikālu uzskatu vegāniem – cilvēka organisms nav domāts gaļai. Manuprāt – tie ir maldīgi uzskati.

    3) Cik noprotu – nē, tie nešķīst augu taukos. Bet tas ir tas, cik manas smadzenes spēj atminēties, ko kāds kādreiz ir stāstījis. Uz šo jautājumu konkrētāk noteikti var atbildēt kāds uztura speciālists vai laborants, kas ir šķīdinājis šos vitamīnus abu veidu taukos.

    4) Ne tikai vegāni to sauc par ētiku. To par ētiku sauc visi. Tieši arī šis ētikas aspekts ir apstkatīts – cik tālu ētika strādā un cik nē? Augs ir dzīvs, bet to varam pārstrādāt. Dzīvnieks ir dzīvs – to nevaram pārstrādāt (klasiski radīkālie vegānu uzskati). Ods, muša, kāpurs, taurenis, baktērijas, mikroorganismi – tās visas ir dzīvas formas, kuras bieži tiek iznīcinātas vai likvidētas uzskatot tos kā kaitēkļus it sevišķi jau konvencionālajā saimniekošanā. Kā jums liekas – cik daudz teritorijas ir atņemtas citām dzīvajām radībām un cik daudz citas dzīvās radības (tai skaitā nezāles) tiek iznīcinātas, lai varētu cilvēks pārtikt no augu valsts pārtikas? Ētika nebeidzas ar līdzcilvēkiem – tapēc, ja spēsiet atbildēt – kapēc augam ir imūnfunkcija, lai to neāpēstu kukaiņi (un ne tikai), bet tai pat laikā cilvēks vai dzīvnieks to apēd – būšu priecīgs. Turpinot arī ētiku – vai uzskati, ka augs nav dzīvs organisms?

    5) Iesaku izlasīt vēlreiz. Es neapgalvoju, ka dzīvnieks un cilvēks jūt tā pat kā augs. To jau nu pavisma noteikti apgalvos neiroloģija, it sevišķi tāpēc, ka augiem nav nervu sistēmas un neironi. Par centrālo nervu sistēmu un smadzenēm – http://universs.lv/nesaprotu-radikalo-vegetarismu-un-veganismu-ii-dala-centrala-nervusistema-un-smadzenes/ šeit ir turpinājums šim rakstam.
    Par to – vai tiek nomocīti daudz vairāk augi saražojot gaļu un pienu vai augus, jau atbildēju 4. punktā. Ja tiek saimniekots bioloģiski un biodinamiski tiek saglabāti visi ekosistēmas procesi, bet ja intensīvi vai konvencionāli – ļoti daudz dzīvības tiek iznīcinātas audzējot augus. (šeit vispārīgs raksts un pārdomas par šo tēmu – http://universs.lv/nacisma-ideologija-uz-tirumiem/). Otrs – visticamāk, ka jūs kā vegāns, nepatērējat tikai vietējo augu valsti visa gada garumā. Patērējat arī ārpusē saražoto, kas bieži vien mēdz būt lētāka – attiecīgi tiek uzturēti lielceļi, noliktavas, piesārņotas jūras utt., lai nogādātu trešām pasaules valstīm lētus un vegāniskus produktus, kura laikā tiek iznīcināti daudz dažādi insekti, baktērijas utt. Katrai monētai ir divas puses, tai skaitā arī vegānismam. Un vēljoprojām neesmu saņēmis racionālus argumentus, kapēc, lai vegāniem nebūtu šī otrā medaļas puse, kas, manuprāt, acīmredzami ir.

    P.S. Lai laba enerģētika un cieņa pret visu dzīvo, kas apkārt! Un ja, kas – es esmu visēdājs, tas nozīmē – esmu vegāns, veģetārietis, svaigēdājs, saulēdājs un gaļēdājs. Gaļēdājs esmu tikai pēc horoskopa zīmes ;)

LEAVE A REPLY