Kad āboli ir gatavi pārvērtībām, nu jau otro gadu sāku tos spiest sulā, pamazām, turpinot izaicināt sevi un piepildīt sapni realitāte, kad datordarbam varētu būt arī konkurents – ražot produktus no āboliem, kas aug senā ābeļdārzā, blakus mājai. Paralēli tam, tiek uzņemti dažādi viesi ar kuriem kopā darbojamies, pavadam laiku un ieslīgstam, manuprāt, aizraujošās sarunās. Viena no tām bija par lielajiem plūdiem un dinozauriem. Lielus plūdus, planēta Zeme, esot piedzīvojusi jau 5 reizes. Es teiktu, ka tas ir Dabisks restartmehānisms. Salīdzināšanai – kā Matrixsā teica «Cionu iznīcina jau piekto reizi». Domāju, ka brāļi, kas sarakstīja Matriksu, tēlaini aprakstīja šo procedūru, kas iespējams, notiks vēlreiz.
Kapēc vēlreiz? Iesākumā, lai būtu vērts ilgāk atpūsties no citām lietām un ieslīgt šajā rakstā, mēģinot saprast, ko Ulmanis mēģina pateikt – dinozauri. Populārā versija, par to ka asteroīda ietriekšanās zemē, bija iemesls organisma Dinozaura, tai skaitā velociraptru, protozauru utt. iznīkšanai un šo organizēti izkārtoto vielu formu neeksistēšanai šajā laikā, jau arvien vairāk tiek apšaubīta. Pirmāmkārtām jau tapēc, ka dinozauru organismi izmira 5 miljonu gadu laikā, nevis sekunžu, stundu vai minūšu laikā. Tagad tiek izskatīta versija, ka dionozauri bija tik ļoti savairojušies (līdzīgi, kā tagad cilvēki) un sabradājuši sauso zemi, ka izcēlies milzīgs putekļu mākonis, kas aizsedza sauli. Tas traucēja zaļbarībai augšanas procedūru, un attiecīgi ķēdes reakcija – tas traucē arī pārējo organismu attīstību, jo to galvenais būvmehānisms tomēr ir cita organisma patērēšana, neatkarīgi vai kustīga vai nekustīga, taču zemē un gaisā esošās vielām ir jābūt konkrēti izkārtotām, lai tādi organismi kā zaurs un cilvēks spētu eksistēt materiālajā realitātē, dēļ tā bioloģiskajiem mehānismiem. Manuprāt, tas ir viens no posmiem, kas veicināja dinozauru iznīkstību, bet, ja skatamies loģiski – izmirstot pusei dinozauru, putekļiem vajadzēja norimties un saules gaismai atkal vajadzēja būt pieejamai augiem un sākties visam no jauna. Tapēc, manuprāt, putekļi bija viens no ķēdes posmiem, kas aizsāka plūdu reakciju. Dabas milzīgo restartēšanās mehānismu, kas sāk jaunu ēru brīdī, kad eksistējošie organismi ir tik attīstīti, ka Dabā vairs nepastāv tik ļoti ievērojami daudz dabiskie ienaidnieki, kas regulētu to populāciju. Līdzīgi notiek arī šobrīd ar organismu – cilvēks.
Tātad. Ābolu sula šeit arī spēlē nozīmīgu lomu. Arī zvaigžnotās naktis. Ja esat ievērojuši – apmākusies nakts ir siltāka, bet zvaigžņota – vēsāka. Tieši tā pat, kā esat ievērojuši, kad apsedzoties ir siltāk gulēt, kā tad, kad guļat pliks. Šī putekļu sega, ko iespējams, izveidoja arī dinozauri, palīdzēja noturēt augstāku temperatūru virszemē. Dinozaurs, kā organisms, ir arī milzīgs radiators, kuru daudzums būtiski ietekmē arī vides temperatūru. Agrāk, pirms virsnieki tika sūtīti kādā telpā, iesūtīja tajā vairākus dučus zaldātu, kas, ar savu ķermeņi iesildīja telpu. Iespējams – dinozauri, līdzīgā veidā, iesildīja telpu, kas ir starp putekļu mākoni un zemi. Par cik putekļu mākonis vairs nelaida siltumu uz augšu, tas palika lejā, bet okeāns jau dzesē apkārtni. Taču, ja nav kur palikt siltumam, tas sāk sildīt arī okeānu. Silts okeāns – nozīmē lielāku tilpummasu. To var ļoti labi novērot, karsētu sulu sapildot pudelē. Karsta sula, aizņem visu pudeli. Kad tā atdzisusi – tās līmenis ir nokrities. Līdzīgi, iespējams, notika arī ar dinozauru iznīkšanu, kas manuprāt – versija par lielajiem plūdiem, ir visloģiskākā un ticamākā, lai pilnībā izbeigtu uz sauszemes eksistējošo organismu populāciju un sāktu visu no jauna. Jo tie «klucīši» no kā sastāvēja dinozauri un iznīkstošie augi, nekur nepazuda – tie turpināja izkārtoties jaunās formās un Tu un es, iespējams, kāda daļa sastāv no tiem pašiem ātomiem, no kā, savu laiku, sastāvēja T-reksis.
Tātad – dinozauri kļūst arvien vairāk un vairāk. Tie ēd, arvien vairāk un vairāk. Tie putekļo arvien vairāk un vairāk (agrāk Āfrika bija, zaļa, tagad tuksnesis, domāju, ka tie paši procesi ir jau sākušies, tikai nevajag pārprast – līdz nākamajiem plūdiem paies vēl labs laiks), tie silda esošo telpu – arvien vairāk un vairāk (līdzīgi kā tagad ar intensīvo rūpniecību un lauksaimniecību veicinam ledāju kušanu un vidējās gaisa temperatūras celšanos), sasilda okeānu – arvien vairāk un vairāk, līdz tas izkāpj no krastiem un noslīcina visu, pie reizes atdzesējot telpu un saplūstot atpakaļ – atklāj sauszemi no jauna.
Domāju, ka veselu kaudzi analoģiskām darbībām var novērot karsējot sulu un patreiz ar attīstītu cilvēka organismu, kas arvien spējīgāk un veicīgāk spēj nodrošināt sekmīgāku populāciju, kā konkurējošie organismi. Turklāt – ja skatās globāli – visputekļainākās un nezaļākās vietas uz Zemes ir tās, kur cilvēku populācija ir sasniegusi vismilzīgākos apjomus.
Vai «Ciona», jeb «Zeme» tiks atkal restartēta? Domāju ka jā. Restartēšanas procesi jau ir sākušies. Patiesībā – tie sākās jau brīdī, kad okeāns atkāpās un atkal sāka veidoties jaunas dzīvības formas uz sausās zemes. Tas nav ne labi, ne slikti. Tas ir cikliski. Jautājums tikai – vai cilvēks turpinās darboties uz instinktiem cīnoties par izdzīvošanu, kas ir galvenais iemesls rūpnieciskai un intesnīvai saimniekošanai, vai attīstīts intuīciju, paļaujoties uz to, ka dzīvot – arī vajag. Vai arī attīstīs abus kopā, kā reiz ir kāds sens filozofs teicis – mācot prātu, vienlaikus nemācot sirdi, nav saucama par izglītošanos.
