-
”Patriotisms sākas ar zināšanām”
Ir svarīgi meklēt gaismu savā iekšienē – zināšanu un gara gaismu. Zīmīgi, ka novembrī ir Latvijas dzimšanas diena, kad vairāk kā citkārt aizdomājamies par to, kas ir īstenā latvietība, kur ir mūsu saknes, no kurienes nāk mūsu zināšanas un mūsu spēks… Daudzi cilvēki sajūt, ka atkal ir atmodas laiks, tikai šoreiz nevis politiskās, bet garīgās atmodas laiks, kas pamazām liek pievērst uzmanību mūsu pašu vērtībām – esam izskrējušies pa pasauli, pamēģinājuši, izgaršojuši citu kultūru vērtības, meklējuši Rietumos un Austrumos, bet tagad, kā Sprīdīši, pamazām atgriežamies Mājās… Par to liecina kaut vai tas, ka arvien vairāk svinam īstos Saulgriežus, vēlamies uzvilkt tautastērpu, apmeklēt Latvijas svētvietas, uzzināt par dainām, baltu zīmju spēku un nozīmi.
Pasaulē ir plaši izplatīta prakse, ka vienas konferences ietvaros uzstājas gan zinātnieki, gan pētnieki un praktiķi, tādejādi ļaujot klausītājiem gūt vispusīgu priekšstatu par apskatāmajām tēmām un saņemt to, kas katram šķiet visatbilstošākais.
Arī šīs konferences ideja radusies, lai atcerētos un apzinātos tās vērtības, kuras mums vienmēr ir bijušas. Šeit ir sapulcināti gan lektori, kas veltījuši visu savu mūžu mūsu zemītes pētījumiem, gan tādi, kas dzīvo ar dziļu savas latvietības apzināšanos, un vienas lekcijas ietvaros varēs tikai pieskarties tēmas aktualitātei un nozīmībai, lai vēlāk sekojošajos semināros, jau dalītos ar jums tajā, kas ir sakrāts pētījumu gadu garumā. -
Konferences tēmas:
”Kas ir balti un cik seni tie ir?” – Raisa Deņisova
Vai mēs nākam no Tibetas? Kur ir mūsu saknes? Kas ir baltu gēns?”Latvijas attīstības iespējas” – Ludmila Kortunova
Vai Latvijā tuvākajā laikā ir iespējamas dabas katastrofas? Kā mūs ietekmē dažādi starojumi – magnētisms, radiācija un gravitācija? Kā zemes starojumi ietekmē cilvēka organismu? Kuri ir veselībai labvēlīgākie Latvijas rajoni? Kā baltu ornamenti un simbolika atspoguļo teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un īpatnības?”Baltu pašapziņa, jeb kur meklēt mūsu patieso spēku” – Valdis Celms
Dievizpratnes koncepcijas, E. Brastiņš un viņa darba turpinātāji, garīgās un ekoloģiskās krīzes, pasaules redzējumu paradigmu maiņa – mūsdienu aktualitāte.”Velna vietas Latvijā” – Juris Urtāns
Velna tēla raksturojums, Velna alas, akmeņi, ezeri, akači, vietvārdi.”Dievturība, latviskā dzīvesziņa un riti mūsdienās” – Gunta Saule
Galvenās latviskās tradīcijas, ugunsrituāli, to nozīme.”Dainu dzīvības spēks” – Ilze Liepiņa
Vārda spēks dainās un to pielietošana dažādās mūsdienu dzīves situācijās.”Latvieši. Nācijas izveidošanās. Vai noriets?” – Otto Ozols
Ir vai nav šī brīža situācija kritiska latviešiem, kā nācijai? Kas ir pagātnes panākumu pamatā, un kādas ir nākotnes izredzes? Skatījums no Krišjāņa Valdemāra laika līdz mūsdienām.”Latvijas spēka vietu unikalitāte” – Andris Ansis Špats
Latvijas spēka vietas, to nozīme un aktualitāte, savas svētvietas izveidošanas pamatprincipi. Ko darīt un, ko nedarīt spēka vietās?”Dzīvot ar tēvzemi un tautas dziesmu sirdī” – Jānis un Dace Vītoli
-
Konferences lektori:
Juris Tālivaldis Urtāns
Arheologs, kultūrvēsturnieks, vēstures zinātņu kandidāts (1988., Ļeņingrada, disertācija ”Latvijas senās kulta vietas”), Latvijas vēstures doktors (1992.), habilitētais mākslas zinātņu doktors (1998., disertācija ”Arheoloģijas piemineklis kā kultūrvēsturisks fenomens”). 1975.g. beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultāti kā vēsturnieks. Ir Eiropas arheologu asociācijas (EAA) un Aerālās arheoloģijas darba grupas (AARG) biedrs, Latvijas profesoru asociācijas valdes loceklis, filistru biedrības Lacuania valdes loceklis, Latvijas Kultūras akadēmijas Promocijas, Profesoru un Zinātniskās padomes priekšsēdētājs. Ir vairāk nekā 900 publikāciju autors, to skaitā vismaz 20 dažādu grāmatu autors, līdzautors un sastādītājs – divas grāmatas izdotas Stokholmā un Amsterdamā, vairāk nekā 180 zinātnisko rakstu autors.
Vairāk par J. Urtānu šeit: http://www.tradicijas.lv/?page_id=743
Juris Urtāns lasa lekcijas par tādām tēmām, kā baltu etnoģenēze, Latvijas svētvietas, Latvijas pilskalni, u.c.Valdis Celms
Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas (Dizaina) nodaļu (1970). Ieguvis mākslas maģistra grādu (1999). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1972) un Dizaineru savienības biedrs (1994). Darbības jomas: dizains, kinētiskā māksla, vides māksla, fotogrāfija, grafiskais dizains. Pēta latvju rakstu zīmes, mākslinieka Gustava Kluča darbību, kinētiskās un vides dizaina problēmas un ir publicējis rakstus par šīm tēmām. Plašu popularitāti ieguvusi V. Celma grāmata ”Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis. Uzbūve. Tēli. Simbolika”. Grāmatā sistemātiski apkopotas vairāk nekā 30 gadu laikā uzkrātās zināšanas un pētījumu rezultāti.Ilze Liepiņa
Kultūrvēsturniece, absolvējusi LVU Filoloģijas fakultāti un VMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Apguvusi klasiskās, netradicionālās – Austrumu (ājurvēdas, jumeiho, reiki u.c.) medicīnas un bioenerģētikas zināšanas, Holistiskās medicīnas un naturopātijas asociācijas biedre, grāmatu ”Dainu dzīvības spēks” un ”Vārda spēks tautasdziesmās” autore. Vada seminārus un lasa lekcijas par baltu gara mantojumu, sakrālo ģeometriju, Dzīvības Ziedu, mandalām, Jaunajām enerģijām u.c. tēmām.Otto Ozols
Grāmatas ”Latvieši ir visur” autors. Aktīvs un neparasti populārs publicists. Rakstnieks, kura grāmata par Latviju un latviešiem spēja uzrunāt visplašāko auditoriju, raisīt un provocēt diskusijas. Publicists, ar kura vārda spēku rēķinās visaugstākie politiķi un ietekmīgākās partijas. Nepieradināms un neaprēķināms.Raisa Deņisova
Antropoloģe, kas baltu pētījumiem veltījusi visu mūžu. Beigusi Kārsavas vidusskolu, Maskavas Universitāti. Latvijas ZA Vēstures institūta zinātniskā līdzstrādniece 1957. – 1959. gadā un kopš 1962. gada, PSRS ZA Etnogrāfijas institūta darbiniece 1959. – 1962. g., Latvijas ZA Vēstures institūta antropologu grupas vadītāja kopš 1973. gada. Aizstāvējusi vēstures doktora disertāciju. Pētījusi baltu un somu tautu etnoģenēzi, kā arī Ziemeļeiropas senāko iedzīvotāju ģenēzi. Uzrakstījusi grāmatas krievu valodā: ”Seno baltu antropoloģija” (R.1975), ”Latviešu etnoģenēze” (R.1977).Ludmila Kortunova
Arhitektūras doktore, RTU Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece. Ludmilas zinātniskie darba virzieni ir ģeofizika, ģeoekoloģija, ekoloģija, hidroģeoloģija, ģeoloģijas un kosmiskās vides ietekme uz iedzīvotāju veselību un saimniecisko darbību, medicīnas ģeogrāfija u.c. Ludmila ir ievērojama zinātniece – viņa ir autore vairāk nekā 90 zinātniskajām publikācijām, ir piedalījusies 63 starptautiskajās konferencēs, kongresos, simpozijos, sanāksmēs. Ludmilai tuvs ir arī pedagoģiskais darbs – viņa lasa lekcijas par ģeoekoloģiju daudzās Latvijas mācību iestādēs, piemēram, Latvijas Mākslas akadēmijā, Rēzeknes augstskolā, Baltijas starptautiskajā akadēmijā, Baltijas astroloģijas skolā u.c., kā arī dalās ar savām zināšanām daudzos Latvijas rajonos dažādās organizācijās.Andris Ansis Špats
Tehnisko zinātņu doktors, disertācijas tēma – ”Dzīvais un mirušais ūdens”, enioloģijas speciālists, pētnieciskās z/s ”Gundegas” Limbažu rajonā īpašnieks, daudzu publikāciju un rakstu autors, praktiski pētījis un mērījis Latvijas spēka vietu enerģētiku.
Vairāk informācijas www.spats.lvGunta Saule
Folkloriste, Latviskās dzīvesziņas kopēja, senbaltu tradīciju pētniece un popularizētāja. Par sevi raksta: ”Konferencē runāšu tieši par šo – par līdzatbildīgo un pašatbildīgo cilvēku. Par tādu, kurš nevis ļaujas notikumiem, bet pats ir to līdzveidotājs. Bieži vien sākumā ir doma, vārds un tiem seko darbi. Taču tiem seko arī notikumi. Notikumi un ļaudis, kurus paši esam caur savu domāšanu piesaistījuši. Un pasaulē notiek gan labais, gan ne tik labais – vismaz mēs tā vērtējam un tomēr – ir jau tā, ka ir labas un ne tik labas lietas. Ir Laima un ir Ne-Laime, un tās abas staigā pa vienām un tam pašām takām. Ir baltās un nebaltās dienas, tās visas jādzīvo. Viens ir attieksmes jautājums pret jau notikušo. Otrs tas, ko caur to izpratni mēs piesaucam nākamībai. Un ko mēs stiprinām nākamībā. Vai mēs stiprinām labo, to savās un citu dzīvēs izceldami, par to stāstīdami, vai gaužamies par melno dienu. Jo vairāk daudzinām labo, jo stiprinām un piesaucam to ne tikai savā dzīvē, bet arī apkārtnē.”Jānis Vītols un Dace Vītola
No dziedošās Vītolu ģimenes. Vītolu ģimenes saliedētība, gaišums, tautas dziesmas mīlestība parādījusi visai Latvijai, ka tas ir iespējams! Ir iespējams dzīvot, vadīt katru dienu, apzinoties savu piederību šai zemei. Ne vārdos vai reizi gadā valsts svētkos, bet tieši tā – katru brīdi. Kā tas ir dzīvot ar dziesmu ikdienā, kā to darīja mūsu senči? Kā tas ir mīlēt savu zemi, tradīcijas, savas saknes, audzināt bērnus senajās zināšanās par harmoniju visapkārt? Jānis dalīsies ne tikai savā pieredzē, bet arī pacentīsies caur dziesmu nodot šo sajūtu jums – konferences dalībniekiem. -
Konferences dalības maksa – 20Ls (abām dienām)
Reģistrēšanās un apmaksas kārtība
Biļetes tiek tirgotas tikai uz abām dienām. Reģistrācija notiek vienlaicīgi ar apmaksu. Apmaksa tiek veikta uz zemāk norādīto norēķinu kontu, maksājuma detaļās norādot epastu un/vai tālruņa numuru, uz kuriem tiks apstiprināta jūsu dalība un nosūtīta pārējā informācija.VALENTIA–1, SIA
LV43603045135
SWEDANK A/S
HABALV22 LV42HABA0551030114172Papildus informācija
Konferences sākums plkst. 10.00, ierašanās un reģistrēšanās no plkst. 9.00
Plānotais noslēgums plkst. 18.00–19.00Pusdienas konferences piedāvājumā neietilpst. Viesnīcas restorāns piedāvās kompleksās pusdienas konferences dalībniekiem, bet tā kā tajā ir tikai 90 vietas, lūdzam rezervēt sev galdiņu pa tālruni: +371 67 608 000. Arī blakus esošajā t/c Olimpija ir plašas pusdienošanas iespējas.
Programma ar dalībnieku uzstāšanās kārtību tiks izsūtīta un publicēta 1-2 nedēļas pirms konferences. Pasākuma organizatori patur sev tiesības mainīt lektoru uzstāšanās kārtību.
Islande Hotel atrodas Ķīpsalas ielā 20, Rīgāhttp://www.islandehotel.lv/About_us/Location.aspx
Būs latvisku lietu tirdziņš.
Rīko – Inta Vītola un Ilze Liepiņa
Informācija:
info@baltumantojums.lv
29223489