Muzicēšanas tradīcijām veltītā projekta noslēguma konference

3193

Gunta Saule, Latvijas Folkloras biedrība
2012.gada 20.oktobrī Rīgā Valsts Jaunatnes iniciatīvu centra telpās norisinājās ES sociālo fondu atbalstīta projekta „NVO aktīva līdzdalība muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas procesu plānošanā un praktiskajā realizācijā” noslēguma konference. Pirmkārt jau atskaite par projekta ietvaros paveikto, un, protams, arī zināmas nākotnes ievirzes un turpinājuma apliecinājums. Kā jau tika minēts konferences pieteikumā – tā bija projekta vadībā iesaistīto ļaužu dalīšanās pieredzē, – atziņās, kuŗas gūtas projektu īstenojot – gan par ieguvumiem un veiksmēm, gan arī kļūdām.

Tautas Muzikantu biedrības valdes priekšsēdētāja, jau ilgstoši tradicionālās muzicēšanas pētniece Iveta Dukaļska runāja par tēmu Tautas muzikanti Latvijas novados, muzicēšanas tradīciju pārmantošanas iespējas bērnu un jauniešu folkloras kopās. I.Dukaļska bija veikusi aptauju arī kapelu vidū, lai noskaidrotu, kāda ir to attieksme un izpratne par tradicionālo muzicēšanu. Secinājumi ir gana pretrunīgi. Citu problēmu vidū īpaši izceļas nepietiekamais finansējums – neliels ir tautas muzikantu apvienību vadītāju atalgojums, kopas ir nepietiekami apgādātas gan ar tērpiem, gan mūzikas instrumentiem. Daudzviet pietrūkst arī zināšanu par to, kas ir tradicionālā muzicēšana.

Runājot par Tautas muzikantu darbību prezentējošām norisēm I.Dukaļska minēja vairākus ikgadējus tautas muzikantu svētkus – īpaši daudz tādu notiek Latgales novados un Kurzemē, ar šādiem pasākumiem kā muzikantu kopāsanākšanu neizceļas Rīga, Vidzeme un Zemgale, protams, ja neskaita folkloras festivālu Baltica, Dziesmu svētkus vai tamlīdzīgus liela mēroga pasākumus, kur tautas muzicēšana ir tikai salīdzinoši neliela daļa no svēku kopuma.

Ilmārs Pumpurs, Pārdaugavas Tautas mūzikas biedrība, vēstīja par to, kā projekta ietvaros tika izveidots Krapes tautas mūzikas un amatniecības centrs. I.Pumpurs skāra jautājumu gan par patlabanējām centra iestrādnēm, gan nākotnes iespējām, ko šāda centra izveidošana paver gan amatniekiem, gan muzikantiem: tās ir gan darba vietas labiem sava amata meistariem, mūzikas instrumentu izgatavotājiem, gan arī muzikantu iespējas tikt pie saviem mūzikas instrumentiem. Protams, – tas vairāk attiecas uz nākotni, Šobrīd Veckrapē ir izveidota darbnīcas telpa ar kokapstrādes darbgaldiem. Domāts par stabuļu, pogu cītaru un cimboļu gatavošanas iespējām nākotnē, arī par citiem tradicionāliem tautas mūzikas instrumentiem.

Veidojot centru pie īpašiem ieguvumiem tika minēta brīvprātīgo darba pieredze. Protams, ka paša centra darbībā ir gan plusi, gan mīnusi. Par plusu tika minēta dabas vide – centrs atrodas patālu no pilsētām, kas daļēji ir arī trūkums, jo nav tik viegli sasniedzams – uz to speciāli jābrauc. Tomēr neskatoties uz trūkumiem centram ir milzīgas nākotnes perspektīvas – paplašināšanas iespējas, bet pagaidām ir ierobežotas speciālistu piesaistīšanas iespējas,. Kā patlabanējs trūkums tika minētas arī un uzturēšanās izmaksas.

Par finansējuma piesaistes iespējām nevaldības organizāciju projektiem vēstīja Rīgas plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra vecākais speciālists Ģirts Kinzulis.

Projekta līdzdalībnieks Pēteris Jansons vairākus savus pieredzes stāstus stāstīja līdzībās un savu veikumu vērtēja visnotaļ kritiski. Visnozīmīgāk Pēteraprāt, ir apzināties un novērtēt kopus varējumu un spēku: kas nav vienam, tas ir otram un saliekot spēkus un zināšanas kopā rezultāts nešaubīgi būs labs..

  

Ļoti aizrautīgi un degsmīgi, ar milzīgu prieku par paveikto un iegūto pateicoties projektam, runāja Kurzemes puses, Saldus novada pārstāve Sarma Ūpe. S.Ūpe vada biedrību „Kursas vārti” un šai gadījumā tā arī bija tieši Kursas vārtu pieredze pētot, apzinot un popularizējot Saldus novada tradīcijas. Uzzinātā popularizēšana cieši saistīta gan ar Saldus folkloras kopu Medainis, gan arī ar plašāku darbību – ar dažādiem, novatoriskiem un tradicionāliem novada un kaimiņu novadu kopīgi rīkotiem pasākumiem. Īpašais uzsvērums – jauniešu iesaistīšana.

Konferences noslēguma uzrunā Tradicionālās kultūras biedrības “Aprika” pārstāve Māra Mellēna pauda domu, ka mēs, ar to domājot savas paaudzes ļaudis, šeit esam sen, gadus 30 un novecojam kopā. Māras uzskatā mums pietrūkst jaunās paaudzes skolotāju, pietrūkst jaunu vēsmu, kas nāktu no jaunajiem. Protams, tādu, kuŗi zin un pazīst tradīciju, un tur cieņā un godā tās kanonus, tomēr spēj būt radoši un radīt ko pilnīgi jaunu.

Ilmārs Pumpurs savukārt atgādināja par kopus darītā varenību un nozīmību. Un tā ir arī tradīcija – viensētnieki īpašus darbus darīt sanāk talkās. Uz kopus nots, kopīgi „paldies, paldies par devumiņu” nodziedājuši konferences dalībnieki škiras šai reizē, lai sanāktu atkal citureiz un cituviet – citā kopīgā projektā, citā kopīgā darbā un, protams, arī turpinot īstenot to, kas šai projektā iesākts, iedibināts.

Projekta darba grupu – Pārdaugavas tautas mūzikas biedrību, Tautas muzikantu biedrību un Tradicionālās kultūras biedrību Aprika vēl sagaida galējais projekta izvērtēšanas darbs. Par to, kāds bijis konferences dalībnieku vērtējums par projekta pasākumos padarīto, uzzināsim vēlāk, kad vērtēšanas darbs būs paveikts.

92,07% apjomā projektu līdzfinansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts Kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

1 COMMENT

  1. Labs pārskats! Paldies!

    Te vēlos papildināt to, ko sapratu no pārstāsta.
    Jau klāt ir laiks, kad festivālu, lielu svētku un plašu saietu nozīme ir atšķirīga no tās, kāda bija pirms 30, 20 un 10 gadiem. Tautas muzicēšana mūsdienās ļoti labi attīstās arī ģimenēs, nelielos klubiņos, restorānos, draugu lokā un citās formās un veidos.

LEAVE A REPLY