Konference
Globalizācijas laikmeta izaicinājumi latviešu garīgās satversmes vērtībām.
Ernesta un Arvīda Brastiņu mantojuma perspektīva.
Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2014. gada 4. aprīlī
Konferences tēma:
Tauta, kas jau vairāk kā 10 tūkstošus gadu šeit arusi zemi un audzinājusi bērnus dzimtajā valodā, kopš 12. gs. bija pieradusi izteikt savas domas arī vācu valodā. Nacionālās atdzimšanas laika inteliģence izglītību ieguva krievu un vācu valodās un arī atbilstošā garā. Arī mācību iestāžu garīgā atmosfēra veidojās pamatā krievu administrācijas vai vācu sīkburžuāziskās mentalitātes apstākļos.
Vai latviešiem pietiekami dziļi piemīt visai tautai (nācijai) kopīga ideoloģija, skaidri mērķi. Latvija aktīvi dodas uz koptu nacionālu valsti, un tā nepadodas kādai rietumu federācijai. Laimīgi nelaimīgā kārtā Latvija ir jau globālo finanšu un tirgus tīklos, tā kā atliek vien pielāgoties, uzturot kaut cik mērķtiecīgu izveicību. Runa te ir par valsts ideoloģiju, galveno attīstības vektoru, galveno prioritāti. Pirmkārt, ir jākļūst imūniem pret vērtību, jēdzienu, tostarp latviskuma un nacionālisma viltojumiem un apmelojumiem.
Diskusijas gaitā jāveido kopīgs uzskats: labākais izdzīvošanas veids ir senā domāšanas veida radoša savienošana ar informācijas sabiedrības jaunākajām iespējām, atklājot seno un vēlāk Brastiņu domāšanas veida pamatu un rašanās vēstures:
„Būt latvietim! – Tautība nepastāv tikai deguna platumā un matu krāsā. Piederību kādai tautai noteicu es pats. Mana tautība atkarīga no mana paša gribas. Kamdēļ es gribu būt latvietis? Es varu būt latvietis triju lietu dēļ: sevis dēļ, cilvēces dēļ, Dieva dēļ!
Tauta (nācija) ir tas veselais, kurā arī es kaut kas esmu. Tas ir lielums, kas vienā gabalā ar mani. Sevis paša dēļ es varu būt latvietis tāpēc, ka piederība latviešu tautai dara mani lepnu. Es lepojos ar savas tautas pagātni, kas sniedzas atpakaļ līdz pašiem āriešu (baltu un āriešu – Aut.) pirmtautas šūpuļiem. (..) Sevis paša dēļ es dzīvoju latviešu tautā, arī tādēļ, ka viņas valoda, ierašas un kultūra dod manai dvēselei
pārdzīvojuma dziļumu. Tradīcijas, ierašas, kultūra ir tās, kas manu pārdzīvojumu noorganizē, satversmē. Bez tautas mans pārdzīvojums kļūs sekls un paviršs. Bet dvēsele slāpst d z i ļ u m a.
Es gribu būt latvietis cilvēces dēļ. Es zinu, ka tas jaunais un vērtīgais, ko dēvē par cilvēces gara sasniegumiem, var rasties tikai tautās. Tikai tautas spēj materializēt garu. Tautās kristalizējas v i s c i l v ē c ī g ā s vērtības. Tautās nobriest tie spēki, kas liek piedzimt ģēnijiem, kas visu cilvēci rauj augšup. Latvietis ir viena mirdzoša šķautne cilvēces dārgakmenim. Iznīkstot manai tautai, cilvēce zaudēs vienu no cilvēcīgās izpausmes veidiem. To, ko darīs latviešu tauta, to neviena cita nekad vairs neiespēs. Cilvēces dēļ es turu par pienākumu latvietim būt.
Es esmu latvietis Dieva dēļ. Es pieņemu, ka Dievs ir. Lielākie mūslaiku zinātnieki mūs pārliecinājuši, ka visa plašā zinātne nav nekas vairāk kā hipotēžu sistēma, ar kuru tikai apmēram tiek izskaidroti daži reālās pasaules aspekti. Bet ja Dieva hipotēze man izskaidro vēl dažus citus šīs pasaules aspektus, kāpēc lai es tos nepieņemtu? Es pieņemu, ka katrai tautai ir s a v s D i e v a a i c i n ā j u m s, sava misija. (..) Kaut ko dievišķu lemts atnest arī latviešu tautai. Es gribu būt latvietis tā Dieva dēļ, kas man licis piedzimt kā latviešu tautas loceklim.”
Ernests Brastiņš 1934. gadā < Latviskās Latvijas labad. Mājieni un aicinājumi >1950. E.Brastiņa fonds. Hannoverā.
Konferences mērķis:
Stiprināt Latviešu tautas pašapziņu.
Noteikt savdabīgo kultūru (kultūras patību) kā identitātes pamatu un tās pamatvērtību, ieteiks visādi atbalstīt darbību, kas nodrošina “etnosu futu (futu for ethno)” – tautas kā nācijas izdzīvošanu nākotnē.
Sekmēt zinātnieku, nozaru profesionāļu, varas pārstāvju, nevalstisko organizāciju, izglītojošo iestāžu pārstāvju un uzņēmēju savstarpējo sapratni un sadarbību tradicionālās kultūras un vēstures padziļinātā izpētē un vienotību tautas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamatvirzienu veidošanā.
PROGRAMMA
9.00 Reģistrācija
9.30 Konferences muzikālais ievads ar Andu Ābeli
9.45 Oficiālo pārstāvju uzrunas
I. daļa
Vada rakstniece Eva Mārtuža (ĒTL) un Jānis Kušķis.
Būt latvietim (būt tautai) – sevis dēļ, cilvēces dēļ, Dieva dēļ!
10.00 – 12. 15
- “Latvisko, valstisko un vispārcilvēcisko vērtību apguve Latvijas skolās” Ina Druviete, LU profesore /15′
- “Ernests Brastiņš un Latvijas vēstures pētniecība.” Muntis Auns, Dr. hist. /15′
- “Postkoloniālais sindroms Latvijas garīgajā dzīvē un kultūrā.” Sigma Ankrava, Prof., Dr. h. philol. /15’
- “Audiovizuālie mediji kā valsts un personību stabilizējošie un destabilizējošie faktori, to loma nacionālas idejas uzturēšanā. Mediju atbildība.” Agris Liepiņš, mākslinieks, rakstnieks /15’
- “Dievturība šodien.” Anna Lieckalniņa, LU Teoloģijas maģistrante /15’
- “Raksts un zīmes latviešu Deju svētku lieluzvedumu tradīcijā.” Valdis Celms, mākslinieks, mākslas zinātņu maģistrs, semiotiķis /15′
- „DEJOT – DZĪVOT – RADĪT !” Jānis Purviņš, horeogrāfs, režisors, Mag.Art. un Mag.Paed. Deju svētku virsvadītājs. /15′
- “Zaļā dzīvesziņa kā sens latviešu pasaules uzskats .” Anitra Tooma, žurnāliste, Vides Vēstis. /15′
12.15 – 12.30 Atbildes uz jautājumiem
12.30 – 13.00 Kafijas pauze/pusdienas
II. daļa
Vada ĒTL valdes locekle Anna Lieckalniņa un Jānis Kušķis.
13.00 – 15.00
Latviskās kultūras pastāvēšanas stratēģiskas vīzijas tēli un vērtības.
- 1. “No pilskalna tālu redzēsi. Pilskalna tēls un vieta mūsdienu Latvijas sabiedrībā.” Juris Urtāns, prof., Dr.hist., Dr.habil.art /15’
- 2. “Latvietis jaunā laikmeta realitātē.”Tatjana Volkova, Dr., prof. /15’
- 3. “E. Brastiņa reliģisko ideju iedzīvināšana mūsdienu likumos” Dāvis Stalts, politiķis, mūziķis un žurnālists. /15’
- 4. “Likteņdārzs: tradicionālās latviešu reliģijas atdzimšana.” Elizabete Taivāne, Dr. h. Theol. 15′
- 5. “Latviskās vērtības mūsdienu literatūrā.” Otto Ozols, rakstnieks /15’
- 6. “Dievturība kā “izvēles metode” Guntis Kalnietis, ārsts, LDS savietis / 15′
- 7. “Latviešu apģērba sakrālā nozīme.” Ieva Pīgozne / 15′
- 8. “Latvisko vērtību konteksts Eiropā; globālais tīmeklis un globālais latvietis.” Sandra Kalniete, ES deputāte./ 15′
15.00 Debates
15.30 Konferences rezolūcijas nolasīšana, apspriešana un rezolūcijas pieņemšana
Pēc konferences noslēguma dalībnieki dodas uz kopīgu atceres brīdi pie E.Brastiņa pieminekļa Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla.
Konferences mērķauditorija:
Latvieši un citu tautību Latvijas iedzīvotāji, kuri ir ieinteresēti savas personības izaugsmē caur nacionālās pašapziņas stabilizēšanu un tradicionālās dzīvesziņas pielietošanu ikdienā.
Konferences valoda:
Konferences valoda ir latviešu.
Konferences norises vieta un laiks:
Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2014. gada 4. aprīlī
Dalība konferencē:
Dalība konferencē ir bez maksas. Ir iespēja iepriekš pieteikties, nosūtot savu vārdu un uzvārdu elektroniski: etikas-tilts@inbox.lv
Konferences dalībnieki, kuriem nepieciešams saņemt apliecinājumu par dalību konferencē, jāpiesakās iepriekš elektroniski: etikas-tilts@inbox.lv.
Konferences dalībnieki (klausītāji un referenti) ir aicināti ierasties latviešu tradicionālajā apģērbā.
Konferenci organizē:
NVO “Ētikas Tilts Latvijā” (ĒTL),
sadarbībā ar:
LU Teoloģijas fakultāti,
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju,
Radošo apvienību Dzīvotprieks,
Latviskās dzīvesziņas centru Zaltis un
Latvijas Dievturu Sadraudzi (LDS).
informācija pieejama konferences informatīvajā vietnē: www.dzivotprieks.lv