Prūši ir dzīvi un prūšu valoda – dzīva

1856
Laikā no 7.-9.jūnija Polijas Ožkinē (Oszkinie), Punskas novadā norisinājās Trešā Baltu krivule – baltu tradicionālās garīgās kultūras kopienu gada sapulce. Pirmā norisinājās pirms diviem gadiem, 2011.gadā, Lietuvas Kurtuvēnos, 2012.gadā krivuli rīkojām Latvijā Trikātā. Un jau Trikātas Baltu krivulē vienojāmies, ka nākamajai, šī gada Baltu krivulei jānotiek Polijā, senajās prūšu zemēs.
Šīs Baltu krivules rīkotāji ir Jātvingu un prūšu kopiena, Prūšu kopiena (Prusa Pira) un Punskas pagasts. Tās galvenais rīkotājs Petras Lukoševičius ir šī ciema iekārtotājs, uzturētājs un īpašnieks. Mēs nonācām vietā, kas, liekas, izcelta no tāliem gadsimtiem, vieta, kuŗas mājiņas veidotas pēc senbaltu apdzīvotu vietu parauga. Te ir gan dzīvojamā daļa, gan būvētas aizsrardzības sistēmas, nocietinājumi, svētvietas, kā arī „vēstures stāsti tēlos” – Durbes kaujas piemiņas akmens, kuŗā iegravēta oriģinālā kaujas pieraksta Rūnu zīmēs kopija. Ciems, kas ir gan parks, gan tūrisma objekts, gan apdzīvojams, veidots gaumīgi un saderīgi dabā. Iekārtoti dīķi, pastaigu un atpūtas un pārdomu vietas, tornīši, lapenes. Kā stāstīja Petras pats, veidojot ciemu, viņš īsteno sava tēva, cildena prūša, novēlējumu – celt gaismā, daudzināt un kopt prūšu seno kultūru, tradīciju, pasaules uzskatu un dzīvesziņu.
Šīgada Baltu krivules tēma – Svētā uguns un vārds (Šventa ugnis ir kalba). Tā kā krivulē piedalījās vairāki prūšu pārstāvji, bet ne visi vēl runa tik labi prūsiski, krivulē tika lietotas 4 darba valodas – prūšu, lietuviešu, latviešu un poļu. Prūšu zemē notiekošā krivule – ir gluži likumsakarīgi, ka tajā tiek runāts arī dzīvajā prūšu valodā.
Krivule tika atklāta dziedot dalībzemju – Latvijas un Lietuvas valstu himnas un prūšu zemes himnu. Tika pacelti Latvijas, Lietuvas un Prūsijas karogi. Petras Lukoševičius stāstīja par savu priekšstatu par Baltu koku, kuŗa saknes ir prūši, stumbrs – lietuvieši un zari, ziedi un lapas – latvieši. Ikviena koka daļa ir vienlīdz svarīga, lai koks varētu zaļot, būt vesele un stiprs – mums katram un mūsu veikumam ir sava īpašā vieta kopējā Baltu koka dzīvībā.
Priekšlasījumu galvenās tēmas – Latvijai – Daudzveidīgā uguns gadskārtu rituālos, Lietuvai – Baltu vienības uguns, Prūšiem – prūšu tautas un valodas dzīvības uguns. Tika pieņemta Krivules rezolūcija – apliecinājums prūšu tautas un valodas dzīvībai. No Polijas prūšu pārstāvjiem uzzinājām, ka daļa no viņiem jau aptuveni 9 gadus ikdienā runā prūsiski. Šobrīd ir jau vairāki bērni, no kuŗiem vecākajam ir trīs gadi, kuŗu dzimtā valoda ir prūšu valoda.
Krivules noslēgumā apceļojām tuvākās apkārtnes senvietas – pilskalnu, kuŗš saistīts ar arī mums Latvijā zināmo pasaku Egle – Zalkšu karaliene. Vēl pabijām vienā no galvenajām senajām baltu svētvietām – Gulbieniszki svētkalnu.Ivo Rubīna fotoalbums no Krivules notikumiem:  http://failiem.lv/u/gxnqknr
Gunta Saule

LEAVE A REPLY